Stāsts par Burtnieku baznīcu
Mūsu Kungs un Pestītājs, Jēzus Kristus, ir apsolījis, ka lai gan Viņa Baznīcai pasaulei jāpiedzīvo daudz bēdu,
elles vārti to neuzveiks
(Mt 16:18). Burtnieku baznīca un draudze var apliecināt šī apsolījuma patiesumu caur savu 800 gadu garo vēsturi.
Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā paceļas lielisks vēlās gotikas un baroka piemērs Vidzemē - Burtnieku baznīca un tās tornis. Burtnieku evaņģēliski luteriskā draudze ir viena no senākajām Ziemeļlatvijā, kā dokumentēts, tad 1234.g. tai bijis savs mācītājs Johans Ostens. Akmens baznīca celta laika posmā no 1283. līdz 1287. gadam, un tā veltīta Svētajai Jaunavai Marijai. Pēc vairākiem kariem un ugunsgrēkiem kā fēnikss tā ik reiz atdzimusi, vienmēr no jauna to atjaunojot. Mūsu Kungs ir augšāmcelšanās un dzīvība. Tā klusi liecina šie mūri. Tā sludina šī draudze.
Grūtākais brīdis tai pienāca Padomju okupācijas laikā 1960-tajos gados, kad baznīca tika aizslēgta, draudze likvidēta, pametot Dieva namu izpostītu un vandāļu izlaupītu. Ar Dieva žēlastību Viņa noliktajā laikā maza ticīgo kopiena mācītāja Gunta Kalmes vadībā atjaunoja draudzi un pārņēma baznīcu, kļūstot par pirmo atjaunoto draudzi Padomju savienībā, kurai sekoja daudz citu. Tas notika 1988. gadā, divus gadus pirms krita Padomju okupācija un Latvija atkal tapa brīva.
Mēs kā kristieši esam aicināti tikt vadīti no Svētā Gara, būt par sāli un gaismu tiem, kas mums apkārt. Lai gan skaita ziņā mēs varētu būt maz, un mūsu pūles šķietami mazsvarīgas, Dievs Tēvs bagātīgi izlej savu Svēto Garu, piepildot ticīgo sirdis ar savas mīlestības uguni, lai mēs varētu būt Kristus liecinieki neticīgajai pasaulei. Jēzus saka: To Es jums esmu teicis tādēļ, lai jūs rastu mieru Manī. Pasaulē jums būs bēdas, bet turiet drošu prātu - Es pasauli esmu uzvarējis!
(Jņ 16:33).
Māc. Kārlis Zikmanis
IN 36, Mateja galds